skumîgs Karls., betrübt, kummervoll U.: ļaužu prāts bija skumīgs Glück I Sam. 30, 6. viņš skumīgā balsī teica Dicm. pas. v. I, 16. kas savu tuvāku skābi, bargi, skumīgi uzlūkuo Manz. Post. II, 113.

Avots: ME III, 904

skumîgs: auch Salis; s. cilē̦ks Strasden.

Avots: EH II, 515