skum̃dinât Wolm., Dond., Dunika, skùmdinât C., Jürg., skum̂dinât ² Wandsen, Widdrisch, Adiamünde, Ruj., Karls., skùmdît C., Arrasch, Ermes, Warkl., tr., betrüben U.: ne˙vienu es neskumdināju, bet daudz es e̦smu raudinājis (Rätsel) RKr. VII, 1039. bē̦rni drīz aizmirst skumdinājumu Aps. IV, 72.

Avots: ME III, 903

skum̃dinât: auch Kegeln, (mit ùm ) N.-Peb., (mit um̂ ² ) Dobl. ‡ Refl. -tiês, sich betrüben: kāpēc tad niknuojies un skumdinājies? A. Upītis Ģertr.305.

Avots: EH II, 515