Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skuops' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skuops' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (14)
devīgs
devîgs, freigebig, mildtätig: viņš ir devīgs, bet ne izšķērdīgs. kad nav, tad arī pats devīgais paliek skuops.
Avots: ME I, 460
Avots: ME I, 460
dēzna
dē̦zna, etw., was sehr dünn ist: skuops saimnieks duod pastalas plānas kâ dē̦znas Etn. II, 2. [Vgl. dē̦gzna und izdẽzis.]
Avots: ME I, 465
Avots: ME I, 465
kankars
I kànkars: auch N.-Wohlfahrt, (mit an̂ 2 ) Orellen n. FBR. XI; 40, Seyershof,
1): kankars Behnen, Dunika, Mitau, Wolgunt, kan̂kars 2 Grenzhof;
2): viņš staiga tâ kâ k., - vai skuops, vai nav kuo valkāt! Seyershof. vgl. dazu Kiparsky Fremdes im Baltendeutsch 88.
Avots: EH I, 584
1): kankars Behnen, Dunika, Mitau, Wolgunt, kan̂kars 2 Grenzhof;
2): viņš staiga tâ kâ k., - vai skuops, vai nav kuo valkāt! Seyershof. vgl. dazu Kiparsky Fremdes im Baltendeutsch 88.
Avots: EH I, 584
kokpiesis
kuokpiesis "?": skuops kâ kuokpiesis Widdrisch; [ebenda und um Ruj. gebrauche man in derselben Bed. kuokpiepis ("ein Holzschwamm")].
Avots: ME II, 342
Avots: ME II, 342
piepe
piêpe Wolm., Kr., PS., C., piepes, der Schimmel, Kahm U.; "Gewächs an Bäumen, als Moos, Schwamm" L.; piêpe 2 Wain., Nigr., der Holzschwamm: akas sienās ir apaugušas ar piepēm Wain. bē̦rza piepe Apst. II, 12. skuops kâ piepe Bers., N.-Peb. piepe U., ēku piepe Konv. 1 667, der Hausschwamm (merulius destruens); plepe, boletus ignarius Mag. IV,2,70. "ein weinerliches Kind" Kreuzb. Wahrscheinlich (nach Būga Aist. Stud. 87 und 110) identisch mit li. kémpė "Schwamm" (zum k-p aus p-p vgl. le. dial. kumpis "die Pumpe" und pakuope); vielleicht zu pît "flechten" (vgl˙d. "Flechte").
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
skaudīgs
skàudîgs,
1): duod, dieveņ, dievīgam, ne ļaunam, skaudīgam! BW. 32830, I var. s. gads BielU., ein missgünstiges Jahr, wo nichts wächst.
skaudīga (reich an Unkraut) zeme Seyershof; geizig Salis;
2): übermässig:
sažiekājis sev uz kumāsa skaudīgu kārtu sinap[j]u Pas. XII, 404. Adv. skàudīgi: šim s. iepatikusies ... meita Pas. X, 253. s. skuops XI, 391. auzas... s. bira Lttic. 1633. s. licies un sasitis ruoku KatrE.
Avots: EH II, 502
1): duod, dieveņ, dievīgam, ne ļaunam, skaudīgam! BW. 32830, I var. s. gads BielU., ein missgünstiges Jahr, wo nichts wächst.
skaudīga (reich an Unkraut) zeme Seyershof; geizig Salis;
2): übermässig:
sažiekājis sev uz kumāsa skaudīgu kārtu sinap[j]u Pas. XII, 404. Adv. skàudīgi: šim s. iepatikusies ... meita Pas. X, 253. s. skuops XI, 391. auzas... s. bira Lttic. 1633. s. licies un sasitis ruoku KatrE.
Avots: EH II, 502
skobs
skops
skùops Ermes, Serbigal, Neuenb., skuôps Ronneb., C., Wolm., skuôps 2 Ruj., AP., Līn., Iw., skùops 2 Kl., Prl., Gr.-Buschhof, Schwanb., Lis., Golg., Selsau, Saikava, Lös., Nerft, Preili, skuôpsts 2 BL, Kurs., Frauenb., Gr.Essern, geizig U.: Sprw. skuopam paēst žē̦l, nuo skuopa var vēl kuo dabūt, nuo tukša ne˙kā. viņš šuovakar tāds skuops valuodā Alm. Meitene no sv. 55.- Subst. skuopums, der Geiz. Nebst li. skũpas "knapp" wohl aus aruss. скупъ "geizig"; skuopsts mit st nach siksts.
Avots: ME III, 910
Avots: ME III, 910
skopsts
skuôpsts 2 (unter skùops), ‡ Subst. skuopstums, der Geiz: tava skuopstumiņa! BW. 2019.
Avots: EH II, 518
Avots: EH II, 518
skosts
skūps
trakot
II trakuot Salis, trakuôti Serbigal n. FBR. IV, 58, AP., Adv., sehr: trakuoti gards cepetis Pas. V, 30 (aus Smilt.). trakuoti skuops 213 (aus Planhof). trakuoti cē̦ls lakats AP. viņš trakuoti bij uz tuo dancuošanu ebenda. puisim trakuoti gribas gaļas Anekd. 41. man trakuoti patīk sivēniņi Druva II, 375.
Avots: ME IV, 220
Avots: ME IV, 220
uzvēlēt
uzvẽlêt,
2): bijis skuops un nav sev ne˙kā uzvēlējis (gegönnt)
FBR. XVI, 93. lai viņam maksas vietā uzvēluot tuo, kuo ... Pas. X, 125; ‡
3) anwünschen:
citam visu ļaunu u., einem alles Böse auf den Hals wünschen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "wünschen").
Avots: EH II, 739
2): bijis skuops un nav sev ne˙kā uzvēlējis (gegönnt)
FBR. XVI, 93. lai viņam maksas vietā uzvēluot tuo, kuo ... Pas. X, 125; ‡
3) anwünschen:
citam visu ļaunu u., einem alles Böse auf den Hals wünschen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "wünschen").
Avots: EH II, 739
vīdēt
II vîdêt 2 (li. -vydėti) Naud., -u, -ẽju, gönnen: vīdi, ak vīdi pie krūtīm tev galviņu sliet! Asp. Ziedu klēpis 107: Refl. -tiês (gewöhnlich negiert!),
1) sich gönnen:
viņš nevīdas ne paēst sev, tik skuops viņš ir Naud. nevīduos pate dzert, ne saviem brāļiem duot BW.19724;
2) wünschen, wollen, mögen:
tu esi ... skuops! ... tu nevīdies viņam ne˙kā duot Pas. IV, 88 (aus Selg.). ir priekš mēteļa nevīdas ieduot Deglavs Rīga II, 1, 306. viņš ne bēres nevīdās (oder Präteritum zu einem "vīsties?) izrīkuot! Ieviņš Jaun. Ziņas 1929, № 146. Doch wohl nebst pavīdêt I (= li. pavydėti) "missgönnen" und nenuovīdêt (slav. nenaviděti; vgl. auch r. зависть "Neid" und lat. invidēre) zu vīdêt I, wobei die Bed. "gönnen" ursprünglich wohl in der Zusammensetzung mit einem Präfix aufgekommen ist.
Avots: ME IV, 634
1) sich gönnen:
viņš nevīdas ne paēst sev, tik skuops viņš ir Naud. nevīduos pate dzert, ne saviem brāļiem duot BW.19724;
2) wünschen, wollen, mögen:
tu esi ... skuops! ... tu nevīdies viņam ne˙kā duot Pas. IV, 88 (aus Selg.). ir priekš mēteļa nevīdas ieduot Deglavs Rīga II, 1, 306. viņš ne bēres nevīdās (oder Präteritum zu einem "vīsties?) izrīkuot! Ieviņš Jaun. Ziņas 1929, № 146. Doch wohl nebst pavīdêt I (= li. pavydėti) "missgönnen" und nenuovīdêt (slav. nenaviděti; vgl. auch r. зависть "Neid" und lat. invidēre) zu vīdêt I, wobei die Bed. "gönnen" ursprünglich wohl in der Zusammensetzung mit einem Präfix aufgekommen ist.
Avots: ME IV, 634