uzvẽlêt,

1) auferlegen
Für. I (unter vēlēt); anvertrauen, auftragen L., U.; befehlen Spr.;

2) erlauben:
viņš man tuo negribeja uzvēlēt.

Avots: ME IV, 398

uzvẽlêt,

2): bijis skuops un nav sev ne˙kā uzvēlējis (gegönnt)
FBR. XVI, 93. lai viņam maksas vietā uzvēluot tuo, kuo ... Pas. X, 125; ‡

3) anwünschen:
citam visu ļaunu u., einem alles Böse auf den Hals wünschen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "wünschen").

Avots: EH II, 739