skãdêt, -ẽju,

1) schaden, beschädigen
U.;

2) verachten, verschmähen
U.; tadeln Bergm. n. U. Aus mnd. Schaden "schaden".

Avots: ME III, 879

skãdêt,

1): ēdienu nevar s. ("sabuojāt") Seyershof;

2): ē̦ve̦lē̦tuos kāpuostus skādēja ("smādēja") par cietiem Salis, Seyershof. skādēja, ka tas par daudz prasuot Seyershof.

Avots: EH II, 504