skārstīt
I skārstît,
-u, -ĩju "?": vējš tumšzaļus matus skārsta (= šķirsta?) Zalktis v. J. 1908, S. 173. Refl. -tiês, = šaudīties: uguns mēles skārstās Bauske.Avots: ME III,
881
skārstīt
II skā̀rstît 2 "kraut labību skārstā" Selb.Avots: ME III,
881