slìcinât Wolm. u. a., slîcinât ² Salis, slĩcinât Karls., tr., fakt., ertränken, im Wasser untergehen machen: sakās mani sveši ļaud[i]s ūdenī slīcināt BW. 137031, 3. ābel[e]s kuoka laivu taisu, slīcin[u] savu lĩgaviņu 26805. grib dieviņš šuo zemīti ar ūdeni slīcināt 33669. - (fig.) vīrs aizskrēja ... dūšu slīcināt (sich betrinken) uz ... kruoģeli R. Sk. II, 129. Refl. -tiês, sich ertränken. Zu slìkt.

Avots: ME III, 934

slìcinât: mit ĩ Salis; senken Lng.

Avots: EH II, 526