slīpêt, -ẽju,

1) slĩpêt, schleifen, wetzen:
akmeni, stiklu, nazi. kungi slīpē̦tiem zābakiem BW. 33350, 1. slīpē̦ts cilvē̦ks, ein geriebener Mensch U.;

2) wackelnd, lahtschig gehen
Peb., Sessw., Oppek. n. U.;

3) schräge machen
Biel. n. U. - Subst. slĩpêšana, das Schleifen: slĩpẽjums, das einmalige Schleifen; der Schliff Brasche: dārgakmeņu slīpējums; sĩrpê̦tãjs, wer schleift, wetzt: ze̦ltkalis un akmeņu slīpē̦tājs Konv. ² 663. In der Bed. 1 und 2 nebst estn. līpama "schleifen; etwas hinken" aus mnd. slipen "schleifen; schleichen"; in der Bed. 3 zu slìps.

Avots: ME III, 937

slīpêt,

2): brīdi atpūties, sams griežas atpakaļ un slīpē ("?") lejup uz ve̦cuo vietu Jauns. R., dz. un j. 170. Subst. slĩpê̦tājs, ‡

2) ein Läufer
(pejorativ) AP.: šis vērsis ir tāds s.

Avots: EH II, 527