slaņģis

‡ slaņģis "?": vilku (einen Wolf) vežu...; ir galviņa man sāpēja, tādu slaņģi (Var.: sleņģi) stīvējuot BW. piel. ² 25681, 2. Vgl. slaņķis 3 und sleņģis II.

Avots: EH II, 520