sliņķene
sliņ̃ķene, die Faule: kas tādu sliņķeni precēs, kas nevīžuo strādāt Ahs. n. RKr. XVII, 53.
Avots: ME III, 933
Avots: ME III, 933
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sliņķe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sliņķe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
aizstaipīt
‡ àizstàipît,
1) mühsam hin-, wegschleppen:
a. smaguos maisus uz klēti;
2) hinter etwas ziehen
(tr.); "затянуть" Spr.;
3) a. (kam priekšā), sperrend vor etwas hinziehen, -strecken:
zirnekļi aizstaipījuši savus tīklus luogam priekšā; a. uz ielas aude̦klu un aiz tā sarīkuot izstādi;
4) etwas davorziehend sperren:
zirnekļi aizstaipījuši visus kaktus; a. duobi ar diegiem. Refl. -tiês,
1) sich hin-, wegschleppen, sich windend hin-, wegktiechen:
čūska aizstaipījās pa zâli. sliņķe aizstaipījusies uz kaimiņiem;
2) sich hinbreiten:
salmi aizstaipījušies (ne̦suot piebiruši) līdz kūtij Saikava;
3) mit Davorgezogenem verdeckt (abgesperrt) werden:
krūmi aizstaipījušies ar zirnekļu tīkliem.
Avots: EH I, 52
1) mühsam hin-, wegschleppen:
a. smaguos maisus uz klēti;
2) hinter etwas ziehen
(tr.); "затянуть" Spr.;
3) a. (kam priekšā), sperrend vor etwas hinziehen, -strecken:
zirnekļi aizstaipījuši savus tīklus luogam priekšā; a. uz ielas aude̦klu un aiz tā sarīkuot izstādi;
4) etwas davorziehend sperren:
zirnekļi aizstaipījuši visus kaktus; a. duobi ar diegiem. Refl. -tiês,
1) sich hin-, wegschleppen, sich windend hin-, wegktiechen:
čūska aizstaipījās pa zâli. sliņķe aizstaipījusies uz kaimiņiem;
2) sich hinbreiten:
salmi aizstaipījušies (ne̦suot piebiruši) līdz kūtij Saikava;
3) mit Davorgezogenem verdeckt (abgesperrt) werden:
krūmi aizstaipījušies ar zirnekļu tīkliem.
Avots: EH I, 52
gurķis
II gur̂ķis 2 [Dunika, Nieder-Bartau]. der Faulenzer, gurķe, die Faulenzerin: sliņķis, gurķis tas puisītis BW. 10804. ai gurķīti, tē̦va dē̦ls 20696. sliņķe, gurķe pati nāca 12212. slinks, skābs kâ gurķis.
Avots: ME I, 684
Avots: ME I, 684
izžļidzināt
izžļidzinât, tr., erweichen Lautb., unordentlich waschen: ak tu sliņķe tāda, izžļidzinājuse vien tuo bļuodu, visi me̦lnumi klāt Naud.
Avots: ME I, 833
Avots: ME I, 833
luika
vientiesīgs
viêntiesĩs, f. -se,
1) ein Ernster, Redlicher
U.;
2) eine einfältige Person
Frauenb. u. a.: vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis LP. VI, 344 (ähnlich auch IV, 205 und 24). Jānis bija un palika visu acīs vientiesītis Saul. III, 179. vientiesiņš nuo laukiem Rainis Göte VI, 26. tāda sliņķe un vientiese Pas. V, 474 (ähnlich auch LP. V, 108 und 234). vientiesīte apjukuse Jauna R. IV, 215. ak tu, dūjiņa, vientiesīte! Vēr. v. J. 1903, S. 9.
Avots: ME IV, 666
1) ein Ernster, Redlicher
U.;
2) eine einfältige Person
Frauenb. u. a.: vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis LP. VI, 344 (ähnlich auch IV, 205 und 24). Jānis bija un palika visu acīs vientiesītis Saul. III, 179. vientiesiņš nuo laukiem Rainis Göte VI, 26. tāda sliņķe un vientiese Pas. V, 474 (ähnlich auch LP. V, 108 und 234). vientiesīte apjukuse Jauna R. IV, 215. ak tu, dūjiņa, vientiesīte! Vēr. v. J. 1903, S. 9.
Avots: ME IV, 666