sliñkuôt, slinkuoties L., slinkât Mag. XIII, 41, faulenzen: Sprw. jauns slinkuo, ve̦cs muocies! Birk. Sakāmv. 35. ganu meita ieraduse slinkuot guovis ganīdama BW. 11142 var. - Subst. sliñkuôšana, das Faulenzen: tas tev par ... slinkuošanu! JK. III, 74; sliñkuotãjs, der Faulenzer: tautas meita slinkuotāja bez darbiņa ganuos gāja BW. 29319 var. Vgl. li. III prt. slinkavo "faulenzte" Lit. Mitt. II, 239.

Avots: ME III, 933

sliñkuôt: (li. slinkùoti Jušk. unter knypúoti), Refl. -tiês: auch Seyershof.

Avots: EH II, 526