smīnēt

smĩnêt Deg., Dond., Siuxt, C., Līn., Iw., Nigr., Serbigal, AP., Ruj., Salis, smìnēt 2 Lös., smînêt Saikava, smînêt 2 Selg., Wandsen, Sessau, -u, -ẽju, (überlegen, bedeutsam) lächeln Grünh., Spr.: sm. pieticīgi Mērn. laiki 35. ve̦cais smīnē̦dams teica Dīcm. pas. v. I, 39. aizgājis uz māju smīnē̦dams vien RKr. VIII, 78. smīnuošas actiņas Apskats 1903, S. 550.

Avots: ME III, 967


smīnēt

smĩnêt: auch Dobl., Jürg., Kegeln, Lieven-Bersen, Mesoten, N.- Peb., (mit ì 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 539