smar̂dîgs, wohlriechend, stark duftend U., Buschhof: smardīgas ruozes Pas. IV, 369. Adv. smardîgi, mit Verlangen, mit gutem Appetit (und Geschmack); herzhaft, beherzt: sm. ("ar labu gribu un gardu muti") ēst Dünsb., Ahs. ēst katrs grib, un tad arī iekuož katrs it smardīgi vien RKr. VI, 87. puisis smar̂dīgi ² pļauj Ahs. Zur Bed. vgl. smarda 2.

Avots: ME III, 954

smar̂dîgs: smardīgas ("?") ... meitenes Tdz. 57724. smardīgi ēda Dünsb. Bērnu audzināšana 37 (ähnlich in Salis). izkapts smardīgi ("asi") ņe̦m Kegeln.

Avots: EH II, 534