smaula,

1) der Übermut; Eigensinn
Wid.;

2) der Kopf (eines Begabten od. eines Ausgelassenen Fest.):
nebiju duomājis, ka tev tik vien tā pulvera smaulā Vīt. 64. tam tik ir smaula! Fest.

Avots: ME III, 955

smaula,

2): ir gan tev s˙! P. W. Šis ar mani tiesāties? 22.

Avots: EH II, 534