smaulât, laut weinen Erlaa, weinen Stockm. n. Etn. I, 91; vgl. smaulêt II.

Avots: ME III, 955

smaulât: eigensinnig weinen Ruhental; grundlos lange weinen (mit àu ² ) Erlaa; vai tu duomā arī vē̦lāk ... tikai s. ("?"), kad būs jārunā? T. Manns Budenbroki 443.

Avots: EH II, 534