I smelˆt, smeļu, smêlu, schöpfen (etwas Flüssiges): kas labi smel, tas arī labi var liet LP. IV,1. smeļamā vieta, die Schöpfe Brasche. smeļamais (zum Schöpfen) trauks Etn. III, 41, smeļamais kauss Brasche; uz ūdens smeļamās laipas MWM. VI, 30. sataisīju... cūkām draņķa smeļamuo BW. 15649. brāgu smeļamais 20500, 5. (übertragen) bagātību un spē̦kus smelt SDP. I, 9. spē̦ku sme̦ldama Mērn. laiki 244. priekus smelt Aus. I, 2. Refl. -tiês, für sich schöpfen: pie viņas bite me̦du smēlās A. XXI, 138. lai... sme̦ltuos nuo viņa paduomu De̦glavs Ve̦c. pilsk. 31. Subst. smê̦lums, einmaliges, beendetes Schöpfen: ūdens ar reizas smē̦lumu jāiesmeļ spannī BW. I, S. 177. smêlẽjs, f. smêlẽja, wer schöpft: pie akas, kad... smēlējas ārā nāca I Mos. 24, 11. Vielleicht eine ursprachliche Erweiterung der Schwundstufe (sm-) zu sem- (in li. sémti "schöpfen"; etwa von einem *s[e]melo- "Schöpfer, Schöpfgefäss" [vgl. z. B. gr. πτερόν "Flügel": πέτομαι "fliege" ] abgeleitet; li. smelti bei Miežinis ist wohl aus dem Le. entlehnt).

Avots: ME III, 958

I smelˆt: tur viņi smeļ tās zuvis ("= zvejuo") Frauenb. Refl. -tiês, ‡

2) eindringen (von einer Flüssigkeit):
e̦ze̦rs pilns cilvē̦ku; ūdens smeļas mutēs Pas. X, 163. Subst. smêlẽjs: vanagam lieli nagi, - tas gaļiņas smēlējiņš BW. 2686, 7. brē̦gas smēlejiņa 20527, 3 var.

Avots: EH II, 536

II smelˆt, smeļu, smêlu, schlagen PS., Smilten, Celm. u. a.: lai netaupuot pātagas, bet smeļuot tam tâ pa ribām ka... LP. VII, 110; Brīvz. Mūsu tautas pas. I, 38. smelˆt ² (Dunika) pa ausi Dond. Nebst (sa)smalstît II zu smelˆt I ? Oder zu smelis?

Avots: ME III, 958

II smelˆt: auch C., (mit èl ² ) Grawendahl, Schwanb., (mit elˆ ² ) Luttr., Stenden.

Avots: EH II, 536

III smelˆt ^2, smeļu, smêlu ² Dunika, (mit einem scharfen Messer) schneiden: s. pirkstam galu nuost.

Avots: ME III, 958

III smelˆt ² : auch Kal., Stenden.

Avots: EH II, 536