smulêt, -ẽju, besudeln Wessen, Vīt., Spr., Kl.: smulē savas villainītes BW. 11002. vai mana skaista sietaviņa tādam smuļam jāsmulē? 19234, 4. Refl. -tiês Spr., sich besudeln, sich mit einer unsaubern, unangenehmen Arbeit befassen: dabū cūkas kāju un smulējas ar tuo Stari III, 34. es lai vēl tur smulējuos apkārt! Blaum.

Avots: ME III, 969

smulêt,

1): auch Grünw., Kaltenbr., Līvāni, Saikava, Warkl.; ‡

2) "ar nepatiku ēst" Līvāni. Refl. -tiês: kaut kuŗš nejē̦ga ap tuo (scil.: svē̦tu grāmatu) vis nevaruot s. Jauns. B. gr. ³ II, 247.

Avots: EH II, 540