Paplašinātā meklēšana

apsmulêt, tr., beschmutzen: apsmulē̦ti pirksti JR. V, 9; XX, 780.Sissegal, Laud.

Avots: ME I, 124

nùosmulêt [Dunika, C.], nùosmuļ˜ļât, nùosmulinât, auch nùošmulinât Dond.,

1) tr., besudeln, besabbeln, beschmutzen:
līdumu dedzinātāji nuosmulēja jaunam pārim ģīmjus ar suodrējiem BW. III, 1, 18. nuosmulē̦ta istaba R. Sk. II, 129. nuosmuļļāta klūga MWM. VIII, 241;

2) nuosmulêt, intr., sich besudeln, sich beschmutzen:
krādziņš bij pa˙visam me̦lns nuosmulējis Vēr. II, 1051; dafür gew. refl. nùosmulêtiês, nùosmuļ˜ļâtiês, [nùosmulinâtiês Hen.].

Avots: ME II, 854

‡ pasmulêt, (ein wenig?) beschmutzen: kādu krietni pasmulē̦tu zīmi Kaudz. Izjurieši 102.

Avots: EH XIII, 174

pìesmulêt Kl., Kreuzb., Warkl., piesmuļ˜ļât Wolm., PS., Drosth., besudeln.

Avots: ME III, 293

sasmulêt: auch Wessen; sasmulē̦tās ... grāmatas Jauns. Augšz. 122 f.

Avots: EH XVI, 449

sasmulêt Dunika, sasmulinât, sasmuļât Dr., besudeln, beschmutzen: sasmulē̦ti seji Kaudz. kas manu grāmatu sasmulinājis? Sassm. Refl. -tiês, sich besudeln, beschmutzen: lai ejuot, kâ gribuot, - sasmulējies LP. VI, 809.

Avots: ME III, 739

smulêt,

1): auch Grünw., Kaltenbr., Līvāni, Saikava, Warkl.; ‡

2) "ar nepatiku ēst" Līvāni. Refl. -tiês: kaut kuŗš nejē̦ga ap tuo (scil.: svē̦tu grāmatu) vis nevaruot s. Jauns. B. gr. ³ II, 247.

Avots: EH II, 540

smulêt, -ẽju, besudeln Wessen, Vīt., Spr., Kl.: smulē savas villainītes BW. 11002. vai mana skaista sietaviņa tādam smuļam jāsmulē? 19234, 4. Refl. -tiês Spr., sich besudeln, sich mit einer unsaubern, unangenehmen Arbeit befassen: dabū cūkas kāju un smulējas ar tuo Stari III, 34. es lai vēl tur smulējuos apkārt! Blaum.

Avots: ME III, 969

‡ apkņẽ̦gât, benagen Frauenb.; "apsmulēt" Dunika, Rutzau: n. maizi Dunika, Rutzau. bē̦rns jau nav ne˙kāds ē̦dājs, tas tik tâ a. pruot Frauenb.

Avots: EH I, 93