snātene

snātane, = snãte(ne): ar pakulu snãtanīti (Var.: snātenīti) BW. 17079, 1 (aus Smilten). ne snātanes balinãtas BW. V, S. 692, № 2360, 1.

Avots: ME III, 975


snātene

snātene (unter snāte): auch Lubn. n. BielU.; "ve̦ca, savalkāta drēbe, lakats" (mit à 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 542