snaukšēt

snaukšêt "?": (ķēve) te̦kuot ar kājām snaukš Latw. Aw. 1822, № 23.

Avots: ME III, 973

snaukšēt

snaukšêt: iet tâ, ka bliukš un snaũkš Kaugurciems.

Avots: EH II, 542