Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sniegties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sniegties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (8)

aizkacēt

àizkacêt: ‡ Refl. -tiês,

1) = ‡ àizkabināties: kāsis kur aizkacējies;

2) reichen
(intr.), sniegties: a. līdz uotrai galda malai Dunika, Kal.

Avots: EH I, 28

piesniegt

pìesniegt,

1) heranreichen:
kad ķēniņš viņam ze̦lta scepteri piesniedz Esther 4, 11;

2) erreichen:
skuola grūti piesniedzama Kav. Refl. -tiês, (sich streckend) erreichen (intr.): piesniegties klāt kuoka zariem.

Avots: ME III, 294

sakacēt

sakacêt West - Kurl., auch sakacerêt, tr., = sasniegt, erreichen: sakacēt dibe̦nu, griestus Rothof. bē̦rns vēl nevar galdu sakacēt Sassm. ābuoļus nevar sakacēt LP. IV, 72. lai nespē̦tu ar ruokām galvu vairs sakacēt V, 78. bezdibins tik aplam dziļš - ne˙maz sakacēt! V, 225. ve̦lns varējis pirkstu galiem e̦ze̦ru sakacēt VII, 1289, kāpšļus nevarēja sakacēt Janš. Dzimtene IV, 15. gaŗš tautietis, nevar matu sakacēt (Var.: aizkacēt ) BW. 21393. Refl. -tiês, = sniegties">sasniegties: sakacēties ruokām Dunika.

Avots: ME II, 643

snēgt

snêgt Mar. n. RKr. XVII, 122, Kr., AP., Schwanb., Smilt., Ronneb., Gr.-Buschh., Saikava, Drosth., Selsau, Golg., Lis., Bers., Warkl., snē̦dzu, snēdzu Lettg., N.-Schwanb., Meiran, = sniegi: dziļāks, nekâ ruoka snē̦dz Vīt. 35. kamē̦r mūžs tam snêgs Diez. Refl. -tiês, = sniegties: tās būtu jiem labas sievas, bet snêgties pēc tām nedrīkstēja Pas. II, 140 (aus Kapiņi). Falls die für sniegt gebotene Etymologie richtig ist, zu an. snkkr "Schlange", ahd. dhurah-snuoh "irrepserat" ? Oder zu norw. snaga "hervorstecken" u. a. (bei Fick Wrtb. III 4 , 519)?

Avots: ME III, 976

sniekt

sniekt(iês): auch (mit iê ) Siuxt, (mit ìe 2 ) Kaltenbr., Lasd.; refl. sniekties 2 (neben sniegties 2 ) auch Oknist.

Avots: EH II, 543

sniekties

sniekt(iês): auch (mit iê ) Siuxt, (mit ìe 2 ) Kaltenbr., Lasd.; refl. sniekties 2 (neben sniegties 2 ) auch Oknist.

Avots: EH II, 543

sūnīties

‡ sûnîtiês, -ījuôs Warkl. "gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet šķēršļu dēļ nevarēt".

Avots: EH II, 608