snêgt Mar. n. RKr. XVII, 122, Kr., AP., Schwanb., Smilt., Ronneb., Gr.-Buschh., Saikava, Drosth., Selsau, Golg., Lis., Bers., Warkl., snē̦dzu, snēdzu Lettg., N.-Schwanb., Meiran, = sniegi: dziļāks, nekâ ruoka snē̦dz Vīt. 35. kamē̦r mūžs tam snêgs Diez. Refl. -tiês, = sniegties: tās būtu jiem labas sievas, bet snêgties pēc tām nedrīkstēja Pas. II, 140 (aus Kapiņi). Falls die für sniegt gebotene Etymologie richtig ist, zu an. snkkr "Schlange", ahd. dhurah-snuoh "irrepserat" ? Oder zu norw. snaga "hervorstecken" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 519)?

Avots: ME III, 976

snêgt: auch Adl., Alswig, Auleja, Kalnemois, Kaltenbr., Lubn., N.-Laitzen, N.-Peb., Pilda, (mit ē ) Bauske n. BielU., Weissensee; kāļ jis uzgāja pret kalnu, da vakaram snēdze (war es schon Abend?) Auleja. nevaru s. jam iesist Kaltenbr. Refl. -tiês: auch Kalupe.

Avots: EH II, 543