snēkt

snēkt, = snēgt: prāts viņam diezgan dziļi snē̦c Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 132; vgl. sniekt neben sniegt.

Avots: ME III, 976


snēkt

snēkt: auch (mit ê ) Nerft.

Avots: EH II, 543