Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spĩga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spĩga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (4)
spīgace
spĩgace Nötk., eine mit funkelnden Augen: tautu spīgacei BW. 7376, 2; auch ein mascul. spîgacis 2 MSil., Grünwald.
Avots: ME III, 1002
Avots: ME III, 1002
spīgacis
spīgana
spĩgana C., PS., Wolm., Salisb., spìgana 2 Prl., spīgana U., Adsel, spîgane Karls., spīgans U., spīgaina Etn. III, 40; LP. VII, 534, spīganiete, eine Lufterscheinung U.; ein Drache U.; eine Hexe U., Adsel; ein Irrlicht Dr.; eine heidnische Göttin U.: dažuos viduos raganas . . . sauc par. .. spīganām Etn. III, 21. raganām bijušas arī kalpuones - spīganas LP. VI, 56. spīganiete reiz de̦vuse savam puišam pa gaisu braukt Etn. III, 76. spīganās (-nuos) iet (jāt), zur Hexerei ausziehn, hexen: tā sieva iet spīganuos, hat mit Hexerei zu tun U. Jāņuos gājuši . . . spīganuos LP. VII, 534. uz tē̦va bišu kuoku kuopā jājušas spīganās V, 22. Zu spĩgulis, s. Leskien Abl. 345, Prellwitz Wrtb.2 484, Zupitza Germ. Gutt. 162.
Avots: ME III, 1002
Avots: ME III, 1002
Šķirkļa skaidrojumā (3)
spīga
spīga,
1) der Flaum
Dunika; die Federpose Nigr. (mit ĩ ); eine aus einer Federpose (Nigr.) od. einem Roggenhalm (Wandsen mit ĩ, Katzd.) gemachte Flöte: cālim jau dīgst spĩgas Dunika. putna spīgas dūdas ar iegrieztu plānu mēlīti Antrop. II, 108. zuoss spīgu "spalvu" (acc. s.) Telssen;
2) die Spule
V., Dr.;
3) spīga C., ein aalartiger Fisch
U., Sonnaxt. Nebst spīdzele, spīdzene 1 und spīdzenis zu spiegt I; zur Bed. 3 vgl. auch pĩkste 1.
Avots: ME III, 1002
1) der Flaum
Dunika; die Federpose Nigr. (mit ĩ ); eine aus einer Federpose (Nigr.) od. einem Roggenhalm (Wandsen mit ĩ, Katzd.) gemachte Flöte: cālim jau dīgst spĩgas Dunika. putna spīgas dūdas ar iegrieztu plānu mēlīti Antrop. II, 108. zuoss spīgu "spalvu" (acc. s.) Telssen;
2) die Spule
V., Dr.;
3) spīga C., ein aalartiger Fisch
U., Sonnaxt. Nebst spīdzele, spīdzene 1 und spīdzenis zu spiegt I; zur Bed. 3 vgl. auch pĩkste 1.
Avots: ME III, 1002
spīgainis
spīgainis,
1) spīganis U., ein Irrlicht.
spīgaiņi - mazas, spuožas uguntiņas, kuŗās kaltējusēs nauda Etn. I, 116 (ähnlich LP. VII, 1047). liekuguns, kuŗai arī vārds spīganis III, 23;
2) der Leuchtkäfer:
spīgainīši iemirdzējās kuoku ē̦nās MWM. VI, 222;
3) = spĩga 4, ein aalartiger Fisch Nerft. In der Bed. I und 2 zu spīgulis; in der Bed. 3 - zu spīga.
Avots: ME III, 1002
1) spīganis U., ein Irrlicht.
spīgaiņi - mazas, spuožas uguntiņas, kuŗās kaltējusēs nauda Etn. I, 116 (ähnlich LP. VII, 1047). liekuguns, kuŗai arī vārds spīganis III, 23;
2) der Leuchtkäfer:
spīgainīši iemirdzējās kuoku ē̦nās MWM. VI, 222;
3) = spĩga 4, ein aalartiger Fisch Nerft. In der Bed. I und 2 zu spīgulis; in der Bed. 3 - zu spīga.
Avots: ME III, 1002
spīgāt
II spĩgât, auf einer spĩga blasen Nigr., Wandsen: kur pēc mums vēl viens uotrs pļē̦rgāja un spīgāja, tie nebija vairs ne+kādi īstie pūtēji Janš. Bandavā II, 35.
Avots: ME III, 1002
Avots: ME III, 1002