spĩte Wolm., U., spìts ² Kl., -s U., ein Acc. s. spītu Ezeriņš Leijerk. II, 99, der Trotz: par spīti, spītu L., zum Trotz, zum Possen U. centuos aiz spīts darīt pret tiem Veselis Netic. Tuoma mīlest. 46. aiz spītēm Duomas IV, 3. Aus mnd. spît "Hohn., Kränkung, Verdruss (to spīte = le. par spīti); (als Präpos.) trotz".

Avots: ME III, 1004

spĩte: viņš tuo spĩtes pēc dara Seyershof. dieviņam spīti daru, kam atņēma arājiņu BW. 27690, 1. tīši es par spīti žē̦l darīju bāliņam 17636.

Avots: EH II, 554