Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
atspīte
atspĩte, der Trotz, die Vergeltung: gandrīz ar priecīgu atspīti tas raugās dieva svētītā vietiņā Etn. II, 76.
Avots: ME I, 195
Avots: ME I, 195
spīte
spĩte: viņš tuo spĩtes pēc dara Seyershof. dieviņam spīti daru, kam atņēma arājiņu BW. 27690, 1. tīši es par spīti žē̦l darīju bāliņam 17636.
Avots: EH II, 554
Avots: EH II, 554
spīte
spĩte Wolm., U., spìts 2 Kl., -s U., ein Acc. s. spītu Ezeriņš Leijerk. II, 99, der Trotz: par spīti, spītu L., zum Trotz, zum Possen U. centuos aiz spīts darīt pret tiem Veselis Netic. Tuoma mīlest. 46. aiz spītēm Duomas IV, 3. Aus mnd. spît "Hohn., Kränkung, Verdruss (to spīte = le. par spīti); (als Präpos.) trotz".
Avots: ME III, 1004
Avots: ME III, 1004
spītenis
spītenis, der Schwarm: biš[u] spītenis... pārskrēja pār namiņa čukurīti BW. 19567 (aus Lennewarden). Zu spiets, spiest II.
Avots: ME III, 1004
Avots: ME III, 1004
spīteru
spīteru vaiņags, eine Art Kranz unverheirateter Mädchen ("cieti ar sarkanu drēbi apšūti luoki, pie kuriem piestiprināts sudraba brokāts ar vizuļiem un visādu krāsu zīlēm") Hasenp. n. Plutte 64.
Avots: ME III, 1004
Avots: ME III, 1004
Šķirkļa skaidrojumā (3)
spiest
II spiêst 2 (li. spiẽsti "schwärmen") Dunika, spiešu, spietu, schwärmen (von Bienen): bites spieš oder (reflexiv, bei Für. I) spiešas. Nebst spiets, spītenis zu li. speĩsti "umringen", spìsti "in Schwärmen ausbrechen", la. spissus "dicht" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 658 und Persson Beitr. 393 und 399.
Avots: ME III, 1006
Avots: ME III, 1006