Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spaidīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spaidīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (4)

dūcīties

[dūcîtiês,

1) "?": trīs nuokāpa, trīs uzkāpa, trīs virsū dūcījās BW. 34778, 1 var.;

2) "mīcīties, mīņāties, tūļāties" Schujen; dûcîtiês"kratīties" Bers.; "spaidīties, grūstīties" Meiran; "mīņāties pa dubļiem vai māliem, kur grūti kājas ārā dabūt; arī maizi mīcuot vai caur ļaužu pūli spiežuoties jādûcās" Schujen, Daiben; viens pa purvu iet dūcīdamies, dūkās Mar., Oppek.; nuo prieka dūkās, hüpft
Odsen.]

Avots: ME I, 523

tūcīt

tūcît: "spaidīt" Alswig, (mit û) Korwenhof; "mīcīt" (mit û) Golg., PS., (mit ū) N.-Peb.; "burzīt, tīt" (3. p. prs. tûcī ² ) Salis, Refl. -tiês "spaidīties, pluosīties": puikas tūcās Alswig; sich ungewandt, langweilig belätigen: kuo viņš tur tik ilgi tûcās? Alswig, (mit û ² ) Kegeln; "mīdīties" (mit û) C.: t. pa mālu bedri.

Avots: EH II, 707

žmaudzīt

žmaudzît, ‡ Refl. -tiês (mit aû) Lubn. "spaidīties; staipīties".

Avots: EH II, 820

žņaibīt

žņaibît, -u, -ĩju,

1) freqn. zu žņiebt, drücken, knutschen
(mit aî ) Adl., Prl., Selsau, Sessw., Tirs., (mit aî ² ) Grünw.; etwas Weiches kneifen (mit aî ² ) Bauske. Refl. -tiês "spaidīties" (mit aî ) Sessw.;

2) Grimassen schneiden, das Gesicht verziehen
Serben. Vgl. šņaibît.

Avots: ME IV, 823