spalēt

spalêt, -ẽju, hauen, schlagen: ņēmās spalēt vīru ar zuobinu LP. IV, 18. baidījies, kad... nesāk šuo atkal spalēt VI, 493. nu tikai ar vāli spalē nuo vienas vietas V, 167; energisch mähen, hauen, arbeiten Stenden. zu gr. σφάλλειν "werfen, schleudern, stossen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 678)?

Avots: ME III, 982