spîlêt Wolm., Ronneb., AP., Nerft, spîlêt ² Ruj., Bl., Salis, spìlêt ² Lös., Kr., -ẽju, tr., klemmen, zwicken, spannen U. - bukādas spīlēt, vomieren Gold., Zabeln. - Refl. -tiês, sich spannen. Zu spīle 1.

Avots: ME III, 1004

spîlêt: auch (mit ì ) AP.; jāieliek dzelzis mutē, lai viņam muti spîlē ² Siuxt; "apspiest, nuomākt, muocīt" Seyershof: ve̦cie mani tikām spīlēs ² , kamē̦r aizbēgšu nuo mājas. Refl. -tiês: kaut kas viņā spīlējas un tiecās uz āru Jauns. Neskaties saulē 177; sich gewaltsam in eine Spalte hineinzwängen Salis. Nach Sehwers Unters. 117 aus nd. spīlen "aufsperren, durch ein Querholz voneinander halten, ausdehnen".

Avots: EH II, 553