spir̃gt Ugalen n. FBR. VII, 22, Bl., PS., C., Wolm., spìrgt ² Kl., spirgstu, spirgu, frisch werden, erstarken, genesen U. Refl. -tiês L. "укрѣпляться" Spr., sich erfrischen St.: vai mīļā saule jūriņā, vai mēness nespirgstas? Plūd. Llv. II, 314. Wohl nebst an. sparkr "lebhaft, rührig" u. a. zur Wurzel von spir̃gala, s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 679, Leskien Abl. 360, Fick Wrtb. III ⁴ , 245 und 515 und BB. III, 163, Zupitza Germ. Gutt. 166.

Avots: ME III, 999

spir̃gt,

1): bē̦rns pēc grūtās slimības krietni spirgst Strasden. pamazītēm viņa spirga Fausts (1936), 191. mūsu sujūtas sāka atkal s. Jauns. Raksti IV, 32. cilvē̦ks, ticis uz zemes, varēja tikai s. Jauns. J. un v. 301. nu jau ir atkal spir̃guši ("iedzīvuojušies, kļuvuši bagātāki") Frauenb.; ‡

2) am Morgen aufstehen:
jāspirgst ātri BielU., man muss früh aufstehen. diezgan agri e̦sat spir̃guši Siuxt. Refl. -tiês: "uzlabuoties veselībā, veselīgi augt": sivē̦ni, kas auguotā mēnesī piedze̦m, nespir̃gstas Seyershof. ve̦cums spirgās miegā druoši Dünsb. Rīmes, 2. gr. I, 248.

Avots: EH II, 552