spirīgs

spirîgs Jürg., Wenden, Wohlfahrt, Nötk., Drosth., Bers., Bauske, (sich wehrend) zu zappeln pflegend: spirīgam zaķē̦nam Seibolt.

Avots: ME III, 1000


spirīgs

spirîgs: auch Grawendahl; "dzīvs, kustīgs" Sermus: s. kuce̦ns; "kašķīgs; immer unzufrieden; zänkisch" Selsau, Sessw.

Avots: EH II, 552