spogot

spuoguôt, s. spuogât.

Avots: ME III, 1035


spogot

I spuoguôt: zušādas aukla spriguļam spuôguoja 2 vien Seyershof. drusku jau spuôguo 2 (sickert) gan, - ne˙kāda tecēšana tur nav Orellen.

Avots: EH II, 566


spogot

II spuoguôt "?": kad ... bij ... pietiekuoši uoguots un arī šur, tur pēc čūskām apkārt spuoguots, bet kad abi ne˙vienas neredzēja ... Blaum. Raksti IX 4 (1937), 148.

Avots: EH II, 566