spuoguôt, s. spuogât.

Avots: ME III, 1035

I spuoguôt: zušādas aukla spriguļam spuôguoja ² vien Seyershof. drusku jau spuôguo ² (sickert) gan, - ne˙kāda tecēšana tur nav Orellen.

Avots: EH II, 566

‡ II spuoguôt "?": kad ... bij ... pietiekuoši uoguots un arī šur, tur pēc čūskām apkārt spuoguots, bet kad abi ne˙vienas neredzēja ... Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 148.

Avots: EH II, 566