spogulis

spuõgulis C.,

1) der Spiegel;

2) Plur. spuoguļi, Glanz von Firnis, Öl
U.; spuôgulas 2 Bl., Glanz St.

Avots: ME III, 1034


spogulis

spuõgulis,

1): piedūra pirkstu pie ķerbelītes (Körbchen)
spuoguļa Jauns. Raksti III, 92. spuoguli rāda Tdz. 59057, 1.

Avots: EH II, 565