sprēga

sprē̦ga,

1) der Funke:
malkai sprakšuot le̦c sprē̦gas Fest. malka iesprakšķēja vienu sprē̦gu nuokulstās ebenda;

2) "?": lielām lietus pilēm krītuot le̦c sprē̦gas (feine Wasserstrahlen, Tropfen?)
Fest.;

3) die Spalte
Dr., der Riss: izlasi tādus vien (ābuolus) bez vainas, bez tārpu izē̦dām, sprē̦gām vai kreves Vīt. 30. spre̦ga stiklā, le̦dū Jürg., C.; sprè̦ga 2 ādā, mizā Warkl. sprē̦gas ir ādas sasprē̦gājumi (dzīvai miesai) Planhof, (mit ẽ̦ ) Nötk. Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017


sprēga

sprē̦ga, ‡

4) "?": nemiera spre̦gas (Funken?)
Sārts Str. 195.

Avots: EH II, 558