spraũslât Bauske, Wandsen, Dond., Widdr., Wolm., Selg., Karls.,
spràuslât C.,
spràuslât 2 Kl., Selsau, Golg.,
sprauslât U.,
-ãju, sprausluôt Memelshof, U.,
spraûšļuôt 2 Iw.,
spraušlêt U.,
-ẽju, tr., intr.,
1) sprauslât N.-Peb., Nötk.,
sprauslêt Saikava (mit
àu 2 ), BW. 18397, 2,
spraušļât Wid.,
spraušļuôt LP. VI, 860,
spraũslât PS.,
sprausļuôt, prusten (wie ein Pferd) U.;
spritzen U.:
zirgs sprauslā Nötk., N.-Peb.
kumeliņš te̦k pa ceļu sprauslādams (Var.:
sprausļuodams) BW. 18396, 2.
atte̦k brāļa kumeliņi kâ lācīši sprauslādami 27643.
lai skraidīja puišķeniņi kâ āzē̦ni sprauslādami 32806, 4.
cūka pakaļ skrej baltus zuobus sprausļuodama 30929. Sprw.:
sprauslā (niest Wessen)
kâ kakis dūmuos RKr. VI, 297.
guovis . . . mauruojuot un sprauslājuot A. XX, 305.
aiz sāpēm uzslējās ve̦lns, bļāva, sprauslāja JK. V, 1, 37.
sargs sāka trīcēt . . . , siekalas sprausļuodams D. Goŗkijs 33.
viesulis smiltīs sprausluodams krāc Skalbe Āb. 34;
2) ein Klystier setzen U.
Anscheinend eher eine Nebenform zu praũslât (s. dies und Būga Aist. Stud. 176, Persson Beitr. 8752 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 259), als (nach Walde Wrtb.2 729) zu mhd. sprützen "spriessen, spritzen" u. a.Avots: ME III,
1012,
1013