spraude, das Zäpfchen U.; spraudi celt, die Huke heben, eine abergläubische Kur Biel. n. U. Zu spraûst n. Leskien Abl. 309, Persson Beitr. 874 f. u. a.

Avots: ME III, 1011

spraude, ‡

2) ein Leuchter (für Kerzen)
A. Upītis Laikmetu griežos I, 212; ‡

3) eine Nadel zum Einstecken:
nuo apkaklītes viena stūŗa uz uotru izdurta misina adatina. arī tādu spraudīšu nemanīja zem citu pasažieru zuodiem Daugava 1934, S. 796. izskatīgāk iedara matu spraudi Sārts Str. 56; ‡

4) spraudīte, eine Reisszwecke.

Avots: EH II, 556