spraũkšļât Līn., -ãju, spraûkšļuôt ² Iw. n. FBR. VI, 52, = sprauslât: kumeliņš tęk pa ceļu spraukšļādams (Var.: sprauslādams) BW. 18396, I. ķēve . . . spraukšļāja un spārdījās Pas. III, 52 (aus Leegen). kaķis... spraukšļuodams devās kuokā LP. VI, 259.

Avots: ME III, 1011

spraũkšļât: auch (mit aû ² ) Iw.

Avots: EH II, 557