spruogât, -ãju, kraus werden U.; spruogāts, = spruoguojs: spruogāti māti Pas. III, 294, IV, 152.

Avots: ME III, 1027

spruogât: nuo slapjuma spruõgā visa spalva, kad guovis muoca lietuvē̦ns Siuxt. sprùogāta ² vilna Auleja.

Avots: EH II, 563