spuôdrs C., Kl., Prl., Lös., Kr., spuôdrs ² Iw., Bl., Adv. spuôdri, blank, glänzend, hell, durchsichtig, rein U.: spuodru guntin[u] . . . iededžu BW. 15030. kam, saulīte, spuodra lēci, kad tik spuodra netecēji? 6556. spuodra gaisma Vēr. I, 1166. spuodras actiņas Austr. kal. 1893, S. 45. Subst. spuôdrums, die Blankheit, der Glanz, die Reinheit. Vgl. spuôds.

Avots: ME III, 1034

spuôdrs: auch Kaltenbr.; zirgs jau mīl, ka viņu spuôdri ² tur Siuxt. ... balss bij pa˙visam aizsmakusi ... atskanēja ... aizrādījums runāt mazliet spuodrāk A. Upītis Sm. lapa 303.

Avots: EH II, 565