spundīgs
‡ spundîgs,
1) "?": saimniece pacēla spundīgu vāku Dünsb. Od. 36.,
2) "?": ve̦cie vairs vis tik spundīgi (ungehalten?)
nee̦suot, kad šī par mani ierunājuoties P. Ērmanis Gaidītāji 44.
Avots: EH II, 564
1) "?": saimniece pacēla spundīgu vāku Dünsb. Od. 36.,
2) "?": ve̦cie vairs vis tik spundīgi (ungehalten?)
nee̦suot, kad šī par mani ierunājuoties P. Ērmanis Gaidītāji 44.
Avots: EH II, 564