spuņģis
spuņģis,
1) spùņģis 2 Saikava, = krē̦pas, zäher Schleim (Auswurf): par garu laiku pa spuņģam iznāk, bet pa visu priekšu garas sliekas Saikava;
2) verächtliche Bezeichnung für einen (vom Wuchs kleinen) Menschen:
man bij tāds puikas spuņģis (Var.: vīra punģis) sē̦tmalē audzējams BW. 9397, 3 var. Vgl. puņ̃ķis I und puņģis 4.
Avots: ME III, 1029
1) spùņģis 2 Saikava, = krē̦pas, zäher Schleim (Auswurf): par garu laiku pa spuņģam iznāk, bet pa visu priekšu garas sliekas Saikava;
2) verächtliche Bezeichnung für einen (vom Wuchs kleinen) Menschen:
man bij tāds puikas spuņģis (Var.: vīra punģis) sē̦tmalē audzējams BW. 9397, 3 var. Vgl. puņ̃ķis I und puņģis 4.
Avots: ME III, 1029