spurdzināt
spurdzinât,
1) glänzende Blasen aufwerfen
U.: ai, menciņ, ze̦ltspārnīti, kam spurdzini jūriņā? BW. 30694; aus dem Munde sprudeln machen oder spritzen: spur̂dzināt 2 ūdeni Bauske. spur̂dzināt 2 ūdeni meitenēm virsū Nigr., (mit ùr 2 ) Gr.-Buschhof;
2) = (s)purinât Oppek. n. U. Refl. -tiês, zappeln, sich abquälen Ar.; "purināties": baluoži ūdenī spur̃dzinâs Bershof. Woht zu spurgt I 2.
Avots: ME III, 1031
1) glänzende Blasen aufwerfen
U.: ai, menciņ, ze̦ltspārnīti, kam spurdzini jūriņā? BW. 30694; aus dem Munde sprudeln machen oder spritzen: spur̂dzināt 2 ūdeni Bauske. spur̂dzināt 2 ūdeni meitenēm virsū Nigr., (mit ùr 2 ) Gr.-Buschhof;
2) = (s)purinât Oppek. n. U. Refl. -tiês, zappeln, sich abquälen Ar.; "purināties": baluoži ūdenī spur̃dzinâs Bershof. Woht zu spurgt I 2.
Avots: ME III, 1031