Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'purināties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'purināties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)

pirināt

II pirinât,

1): kājas p. N.-Peb. tik tâ pirina (von langsamem und spärlichem Schneien)
vien, - ne˙maz pamatīgi nesnieg Frauenb. Refl. -tiês,

1): "=purināties" ME. III, 223 zu verbessern in "= pḕrtiês 2".

Avots: EH XIII, 236

pirināt

II pirinât,

1) = purināt: (jēriņš) astīti pirinādams Plūd. LR. IV, 240. žīdu pirināji iiela ceļa maliņā BW. 20578;

2) zittern
Blieden n. Etn. I, 45. Refl. -tiês,

1) = purināties Nötk., N.-Peb., Lemburg: vistas pirinās un gruozās Krišs Laksts 61;

2) "(ohne böse Absicht) widersprechen, sich widersetzen"
Pabbasch.

Avots: ME III, 223

pluzgināt

pluzginât, leicht rütteln ("purinât"): sieva meitenei šķirstīja un pluzgināja matus Janš. Refl. -tiês, hilflos zappeln, viegli purināties, plivināties: mati vien pluzginājās ūdenim pa virsu Janš. sievietis pluzginās saites galā Janš. Bārenife 62. pa egles zariem bruzdē̦dams un pluzginādamies kaut˙kas nuokrita zemē Janš. Dzimtene 2 I, 76.

Avots: ME III, 360

sapudžīties

sapudžîtiês,

1): "vai tad" und "ruokas?" ME. III, 708 zu verbessera in "vai, tad" und "ruokas"; die Bed. ist allem Anschein nach identisch mit der Bed. 2;

2): (sievietes) izgāja uotrā galā ... s. un uzpurināties Janš. Bandavā II, 265.

Avots: EH XVI, 439

saskurināt

saskurinât, tr., tüchtig zausen, (durch)schütteln: zirgs skrienuot saskurina (sapurina) galvu Schibbenhof; s. ausis, aufhorchen Serbigal. Refl. -tiês,

1) "?": saskurinājās (wirbelte auf?)
vējš Vēr. II, 352;

2) "viegli sapurināties", sich schütteln Lennew., Assiten, Allendorf, Ramelshof, Fehsen: saslapis suns saskurinās Schujen. putniņš uzmuodies saskurinājās un aizlaidās Schibbenhof, Jürg.; "nuo aukstuma, bailēm, riebuma sadrebināties" Lös., Laud., Festen, Stomersee;

3) "ātri sapuosties" AP., N. - Schwanb.;

4) sich zusammennehmen, sich ermannen:
saskurinies nu! pļavā nebūs viegla diena N. - Peb., Bērzpils, Sonnaxt, Luttr., Lös., Druw.

Avots: ME III, 735

spurdzināt

spurdzinât,

1) glänzende Blasen aufwerfen
U.: ai, menciņ, ze̦ltspārnīti, kam spurdzini jūriņā? BW. 30694; aus dem Munde sprudeln machen oder spritzen: spur̂dzināt 2 ūdeni Bauske. spur̂dzināt 2 ūdeni meitenēm virsū Nigr., (mit ùr 2 ) Gr.-Buschhof;

2) = (s)purinât Oppek. n. U. Refl. -tiês, zappeln, sich abquälen Ar.; "purināties": baluoži ūdenī spur̃dzinâs Bershof. Woht zu spurgt I 2.

Avots: ME III, 1031