spuruôt,

1) fasern, ausfasern
U., sich fasern Dr.;

2) sich eilig vorwärts bewegen:
viņš ātri spuruoja pruojām Nigr. Refl. -tiês, schelten, sich zanken, widerstreben, sich sträuben Wid.: "nē, nē!" spuruojās tas MWM. VIII, 505. Zu spurs.

Avots: ME III, 1033

spuruôt, Refl. -tiês: bārda ... spuruojās dusmās Atpūta, № 636, S. 6.

Avots: EH II, 565