spurîgs,
1) = spuraîns 1 U.;
2) ärgerlich Nerft, kratzbürstig, zänkisch: šis cilvē̦ks tāds spurīgs un uz viņu tâ ieēdies De̦glavs Rīga II, 1, 360.
tikpat spurīgs pret tevi A. v. J. 1903, S. 24,
spurīgi pretim turēties Ar.,
sich heftig, energisch widersetzen.Avots: ME III,
1032