spuris,

1) s. spura;

2) der Stichling (gasterosteus aculeatus
L.) Heniņ;

3) die Pinne, Finne
V.

Avots: ME III, 1032

spuris,

1): stēķim ir spuŗi (= asumi, dze̦luoni) Dunika. acis baltas un spuŗi ("asa, gaisā sacē̦lusies luopu spalvä) gaisā, - kad tik tiktu kam virsū Frauenb., Siuxt. kaņepes graudam apkārt ir tāds spurītis (spalvaina plēksnīte) Seyershof.

Avots: EH II, 565