spētiķis

spētiķis U., = spēķis I; eine Speise Etn. I, 21; spètiķis 2 , Gallerte aus feingehacktem Fleisch Mar. n. RKr. XV, 137.

Avots: ME III, 993


spētiķis

spētiķis: "iztīrītas un druvnešuos sasālītas aitu iekšas, zarnas" (mit è 2 ) A.-Laitzen n. Ceļi VIII, 233.

Avots: EH II, 550