stãdît C., Ronneb., AP., Karls., Ruj., Salis, Lin., Iw., Dunika,
stàdĩt Serbigal,
stàdît 2 Kl., Lös., Nerft,
stâdît Preili,
-u, -ĩju, tr., fakt. zu
stât,1) stellen, setzen U.;
2) pflanzen (mit
ã ) Wolm. u. a., (mit
â ) Warkh., Gr. - Buschhof;
kuokus, puķes, kāpuostus, kartupeļus;3) linus stādīt C.,
Flachs zum Bleichen auf dem Felde ausbreiten; stādītiem liniem nav dabūjamas tik tīras galvas, kâ izlaistîem Vīt. 26;
4) (bei einer Arbeit) anstellen, anordnen; darbiniekus stādīdama (Var.;
rēdīdama) BW. 22637, 5.
arājiņus stādīdams 29498.
māte puiku izmācīja pieguļā stādīdama 30144, 10.
nakti vežu līgaviņu; dienu vest nepatapu, kungi stāda druviņā RKr. XVI, 169;
5) taut(iņ)ās stādīt, (jem.) verheiraten (im VL.);
stāsti, māte, mun dziesmiņu, tautiņās stādīdama (Var.;
vadīdama)! BW. 17357
2 3;
6) bakas stādīt, gegen Blattern impfen; stādīja bakas... iedzīvuotājiem, kam pēdējuo sešu gadu laikā nebija bakas stādītas Janš. Bandavā I, 138;
7) anhalten, zum Stehen bringen; stàdīt 2 zirgus Golg. Refl.
-tiês, sich stellen; viss, kas vien priekš acīm stādās St. n. Plūd. Llv. II,184. - Subst.
stādîšana, das Stellen, Setzen, Pflanzen; stādîšanâs, das Sichstellen; stādĩjums, das einmalige Stellen, Setzen, Pflanzen; das Gestellte, Gepflanzte; stādîtãjs, wer stellt, setzt, pflanzt.Avots: ME III,
1050