stākle

stākle,

1) ceļa stãkle Trik. od. stâkle N. - Wohlfahrt, ceļu stâkle ² Karls., = c. stakle, der Scheideweg; stâkle Nötk., N. - Wohlfahrt, = stakle, Gabelung; kuoka stākle;

2) "?": par tiesas stākli (Tribunal)
pārvē̦rsts skats Aus. I, 107;

3) stãkles, der Ort, wo 2 Flüsse zusammenfliessen
Trik.;

4) bada stãkle (lis) Nigr., = badastakle, -lis. In der Bed. 1 und 3 zu stakle.

Avots: ME III, 1050, 1051