standala,

1) ein Eiszapfen
Ermes, (mit añ ) Walk n. U.;

2) ein Hebel
N. - Peb., (mit añ ) Nötk.; ej gulēt, citādi man rītā būs jāliek standalas apakšā! Ramkau;

3) eine Frau mit übermässig kurzem Rock
Bers.; kas nu tas par apģērbu; izskatās tīri kâ standala! Falls dissimiliert aus *staldala, zu mnd. stelte "Stelze", nd. stilte "Stange" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 645 f.); vgl, auch stangala und stente.

Avots: ME III, 1043

standala,

2): "par stañdalām sauc re̦snas kārtis, kuo lietuo ē̦ku ceļuot; tās pieslien slīpi pie būvējamās sienas, un tad ar virvēm pa tām ve̦lk augšā baļķus" Ramkau.

Avots: EH II, 570